Imports un eksports ir divi starptautiskās tirdzniecības pamatjēdzieni, kas attiecas uz preču un pakalpojumu apriti starp valstīm.
- Imports: Imports ir preces un pakalpojumi, ko valsts iegādājas no ārvalstīm. Ja valsts pērk preces vai pakalpojumus no citas valsts un ieved tos savās robežās, šīs preces uzskata par importu. Šīs preces un pakalpojumi tiek ražoti citās valstīs un tiek ievesti iekšzemes pieprasījuma apmierināšanai vai izmantošanai vietējās rūpniecības nozarēs. Importa piemēri ir ārvalstīs ražota elektronika, mašīnas, izejvielas, apģērbs un pārtikas preces, kas tiek ievestas valstī patēriņa vai ražošanas nolūkos.
- Eksports: No otras puses, eksports ir preces un pakalpojumi, kas ražoti valstī un pārdoti ārvalstu tirgos. Ja valsts pārdod savus produktus vai pakalpojumus citām valstīm, šīs preces tiek uzskatītas par eksportu. Eksports ir būtiska valsts ekonomikas sastāvdaļa, jo tas rada ieņēmumus un rada nodarbinātības iespējas. Parastie eksporta piemēri ir rūpniecības preces, lauksaimniecības produkti, tehnoloģijas, pakalpojumi (piemēram, tūrisms vai konsultācijas) un dabas resursi, kas tiek nosūtīti uz citām valstīm patēriņam vai lietošanai.
Līdzsvars starp valsts importu un eksportu ir galvenais tirdzniecības bilances rādītājs. Ja valsts eksportē vairāk preču un pakalpojumu nekā importē, tai ir tirdzniecības pārpalikums. Un otrādi, ja valsts importē vairāk nekā eksportē, tai ir tirdzniecības deficīts. Līdzsvarota tirdzniecība notiek, ja valsts imports un eksports ir aptuveni vienādi.
Starptautiskajai tirdzniecībai ir nozīmīga loma pasaules ekonomikā, veicinot preču un pakalpojumu apmaiņu pāri robežām un veicinot ekonomisko izaugsmi un specializāciju starp valstīm. Valdības bieži regulē importu un eksportu, izmantojot tarifus, tirdzniecības nolīgumus un citas tirdzniecības politikas, lai aizsargātu vietējās nozares, veicinātu godīgu konkurenci un sasniegtu ekonomiskos mērķus.